Notting Hill Karnevāls

Divas dienas gadā Londona atverās spilgtām krāsām un emociju trakulībām.  Tas notiek Karību karnevāla laikā.

60-gadu sākumā Notinghilā dzīvoja iebraucēji no Rietumu Indijas, kurus masveidā ieveda Lielbritānijā kā lēto darbaspēku. Melnādainie imigranti skuma pēc dzimtenes, cieta no smaga darba un pazemojumiem. Skumjas bija milzīgas dienās, kad viņu dzimtenē norisinajās bezrūpīgs un krāsains karnevāls. Un tad viņi izgāja pelēkās un apmākušās Londonas ielās un centās rīkot savus svētkus. Karību karnevāla ievešana Eiropā spēlēja lielu lomu tieši tā saucamie steelband jeb "bundzinieki ar dzelzs sāniem"  

Šis unikālais mūzikas stils dzima pēc otra pasaules kara, kad amerikāņu jūrnieki izkrāva Trinidadas un Tabago krastos tukšas eļļas dzelzs bundžas. Ieziemieši ātri atrada tām pielietojumu un dzelzs cilindri sāka izdot melodijas, kas deva iesākumu mūzikas stilam calypso. Tolaik steelband, varēja dzirdēt tikai mazos imigrantu krogos, kas velāk parvērtās par staigāšanu pa Notting Hillu un svētki sāka pieņemt karnevāla izskatu.

Šis karnevāls sen vairs nav skumjo strādnieku svētki, bet gan katru gadu sapulcē ap sevi vairāk nekā miljonu tūristu un vietējo iedzīvotāju. Divas dienas augusta pēdējās brīvdienās Notting Hilla tiek pasludināta par brīvo zonu, kur var smēķēt marihuānu, dejot uz ielām, nedaudz parkāpt sabiedrisko kārtību.

Metāla nožogojumi, norobežojot pūli, salikti tikai dažviet un atšķirībā no Rio, Nīcas un Bazele karnevāliem, kur darbība ir pārāk komercializēta un ir jūtama nacionāla šovinizma elementi, te parādes gājienā var piedalīties jebkurš. Pietam, bez tradicionalā džeza, reģija, un kalipso mūsdienu karnevāla dalībnieki izpilda repu, hip-hopu, salsu, funk, soulu u.c.

Riodeоžaneiro karnevāls ir viens no pašiem slavenākiem pasaules karnevāliem.  Karnevālu raksturo eksotikas sajaukums ar eiropiešu smalkumu, seno indiāņu un melnādaino vergu tradīcijas. Karnevāls parasti notiek  katru gadu četrdesmit dienas pirms Lieldienām un apzīme gavēņa sākumu.

 Karnevāls - pats svarīgakais brīdis katram brazīlijas iedzīvotājam.  Tie ir svētki, kuros apvienojās šīs valsts dvēsele un mentalitāte.  Pasaulei visvairāk pazīstams karnevals Rio - skaists, dārgs un seksuāls priekšnesums. Oficiāli svētki ilgst 4 dienas  (neoficiāli valsts svin apmēram nedēļu) un šo dienu laikā pilsēta atdod sevi priekam. Veselu nedēļu neviens nestrādā. Pusapgērptu cilvēku pūļi pārpilda ielas. Sambas skolas visa gada laikā gatavojās karnevāla parādei. Iespējams, ka Rio karnevāls ir viskrāšņākais priekšnesums ar mūzikas pavadījumiem, vienreizējiem tērpiem, dejām un dziedāšanu.

Plikpauraini un ar drediem, bagāti un nabagi, melni un balti, jauni un veci: reti kur ieradzīt tik atšķirību pārpilnu pūli, kā tikai Kingstonas karnevālā, Jamaikas galvaspilsētā.

Jamaiku atklāja  Kolumbs 1494.gada 3.maijā. Viņš uzskatīja Jamaiku par ļoti skaistu zemi, kuru viņš jebkad ir redzējis, un pēc daudzajiem ceļojumiem tieši tur pavadīja daudzus savas dzīves gadus. Тad spāņi uzsāka salas kolonizāciju, kā rezultātā tika iznīcīnāti gandrīz visi indiāņi.17.gadsimtā te valdīja angļi, pārvēršot Jamaiku par milzīgu vergu tirgu. Melnādainie skuma pēc dzimtenes, lasīja Bībeli un smēķēja marihuānu. Kolonizātori un vergturi neuzspieda viņiem eiropas tradīcijas, un afrikāņu kultūras saglabāšana kļuva jamaikas vergiem vienīgais izdzīvošanas iemesls jaunos apstākļos.   1962.gada Jamaika kļuva neatkarīga valsts. Pašlaik valsts galva oficiāli ir Anglijas karaliene, oficiālās valodas: angļu un patua. Patua valoda-angļu, spāņu un afrikāņu valodu sajaukums, šo valodu saprast gandrīz nav iespējams.  Pаti Jamaika- vairāku kultūru un temperamentu sajaukums. Bet valsts ne tikai iesūca sevī svešo - bet gan kā milzīgs mikseris sajauca vairāku valstu tradīcijas un izveidoja kaut ko  unikāli savu.

Jamaikas karnevāls notiek jau 12 gadus, un tūristus piesaista  dredi, adītas, krāsainas beretes, krāsaini t-krekli ar kanabis lapas zīmi un regejs.

Un tagat katru trešo aprīļa svētdienu Jamaika dzied un dejo. Karnevāla centrs ir Kingstona (Jamaikas galvaspilsēta). Svētku galvenie notikumi pārsvarā ir mūzikas izpildītāju konkursi, bet  ir arī tradicionālā karnevāla ielu parāde jeb "Pieaugušo Parāde".